Digitālās pārmaiņas un finanšu nākotne – Swedbank skatījums. Īsā laikā sabiedrība un uzņēmumi strauji apguva dažādus digitālos risinājumus, bet nākotnē šī attīstība tikai turpināsies.
“Swedbank” Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš intervijā Latvijas Radio prognozē, ka jau pēc desmit gadiem banku maksājumu kartes vairs nebūs nepieciešamas – tās aizstās vēl neredzamāki norēķinu risinājumi.
Runājot par jaunākajām tendencēm finanšu jomā Eiropā, Bērziņš uzsver, ka pamata finanšu pakalpojumi – konta uzturēšana, uzkrāšana, ieguldījumi un aizņēmumi – gadsimtiem ilgi nav mainījušies. Tomēr tehnoloģijas maina veidu, kā šie pakalpojumi tiek sniegti un lietoti. Nereti gan attīstība apsteidz sabiedrības vajadzības – rodas risinājumi, pirms skaidri saprotam, kādu problēmu tie palīdz atrisināt.
Piemēram, kriptoaktīvi un blokķēdes ir tehnoloģijas ar lielu potenciālu, bet to praktiskais pielietojums vēl nav līdz galam atrasts. Tās šobrīd bieži tiek popularizētas ar pārliecības līmeni, kas robežojas ar ticību – ar saviem „ticīgajiem” un „evanģēlistiem”, taču plašāka sabiedrība joprojām nav ieinteresēta.
Savukārt finanšu pakalpojumu nākotni Bērziņš redz kā aizvien nemanāmāku – piemēram, maksājumi, kas notiek automātiski, tiklīdz tiek izmantots kāds pakalpojums. Šāda neredzama norēķinu vide rada jaunas vajadzības – cilvēkiem nepieciešami rīki, kas palīdz saprast un pārvaldīt savu finanšu plūsmu. Šeit spēlē var iesaistīties mākslīgais intelekts.
Nākotnē, iespējams jau tuvāko desmit gadu laikā, katram varētu būt savs virtuālais finanšu konsultants – personīgs mākslīgais intelekts, kas palīdzēs plānot ieguldījumus, uzraudzīt tēriņus, nodrošināt uzkrājumus un sniegs ieteikumus par izdevīgiem darījumiem. Tomēr, lai arī tehnoloģijas attīstās, cilvēka loma paliek nozīmīga. Tāpat gala lēmumu pieņem cilvēks un viņam uzticams ārsts, arī finanšu lēmumos svarīgs ir pats cilvēks un viņa sapratne par to, kur iegulda.
Lasi vēl: 14.aprīlī uz visiem laikiem mūžībā devies harizmātisks aktieris, kurš bieži gozējās kameru priekšā
Par digitālo eiro Bērziņš izsaka piesardzīgu viedokli – nav skaidrs, ko ar šo risinājumu īsti vēlas panākt. Viņaprāt, Eiropas Centrālās bankas retorikā vairāk jūtamas bažas par iespējamo tehnoloģiju uzņēmumu ietekmi, piemēram, ja kāds no lielajiem spēlētājiem – kā Amazon – ieviestu savu valūtu un panāktu sabiedrības uzticību. Tas varētu apdraudēt valstu monetāro suverenitāti.
Šobrīd digitālā eiro projekts Eiropā virzās uz priekšu – notiek pilotprojekti, kuros piedalās arī uzņēmumi no Latvijas. Tomēr Bērziņš atzīst, ka pašlaik piedāvātie lietošanas scenāriji ir sarežģīti un var būt grūti saprotami plašākai sabiedrībai.
Ko tad mēs īsti varam gaidīt pēc 8-10 gadiem saistībā ar maksājuma kartēm?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
